Longship

Garie kuģi – kara kuģi (no angļu val. – „longships”)

  Garie kuģi attīecīgi bija daudz garāki, lielāki un ar tievāku korpusu, un ar 20 vai pat vairāk pāru airiem. Šiem kuģiem bija speciāli izstrādāts augstums un platums, kas ūdenī sasniedza pašu minimālo pretestību, tādējādi tas sasniedza lielu kuģošanas ātrumu. Šo kuģu priekšrocība bija tāda, ka tie varēja pārvest lielu skaitu karotāju, trūkums – relatīvi mazu kravu. Lielākie zināmie „garie kuģi” garumā sasniedza 50 metrus un pārvest varēja no 200 līdz 300 karotāju. Šie kuģi bija specializēti karakuģi.

Pagaidām, nav skaidrs kad tika uzbūvēti pirmie „garie kuģi” , bet atsauces uz tiem senajās Skandināvju sāgās un datējumi no arheologu kuģu atradumiem vēsta, ka tie tika būvēti ap 10. gadsimtu. Pēc 13.g.s. dāņu un norvēģu karaļvalstis kļuva salīdzinoši vājākas, līdz ar to dārgie „garie kuģi” izzuda no vēstures.

Saskaņā ar norvēģu juras vēsturniekiem „garie kuģi” (longships) var tikt iedalīti  sīkākās kategorijās :

Parasti „garie kuģi”

No 20 – 25 sekcijām (rūmēm), 40 – 50 airu. Iespējams, ka kuģi ar 25 rūmēm bija vislabāk piemēroti karakuģiem.

Lielie „garie kuģi”

No 30 – 37 rūmēm un 60 – 74 airiem. 

Citu klašu kuģi

Citu klašu kuģi

Skute

  Skandināvju sāgas stāsta mums par mazu un vieglu peldlīdzekli, kurš spēja ļoti ātri spēja kuģot. Pats nosaukums „skute” nav īsti definējams. Šie kuģi bija netikai ātri burātāji, bet tiem bija priekšrocība būt gataviem burāt ļoti īsā laikā. Tiem bija nepieciešams tikai ļoti maza komanda un nedaudz aprīkojums. Skute varēja sākt burāt īpaši klusu, nepievēršot apkārtējo uzmanību. Šie kuģi varēja arī vieglāt paslēpties salīdzinot ar lielākiem kuģiem. Kuģi bija labi piemēroti cilvēku transportēšanai, nelielu kravu steidzīgu nogādašanai, ziņnešu uzdevumu pildīšanai kara situācijās un risinot konfliktus.

Termins Skute ir izdzīvojis līdz musdienām, to lieto pat ikdienā – Norvēģijā.

Prāmis – ferje (ferju)

  Ferje – tiek minēts vikingu sāgās kā mazāks kravvedējs īsākām distancēm – cauri fjordiem. Visticamāk ferje bija ļoti mazs, tā lai to pēc misijas atpakaļgaitā varētu iestumt ūdenī viens vai divi vīri. Iespējams tie tika buvēti pēc iespējas plakanāki un izturīgāki, lai uz klāja tie varētu pārvadāt pat zirgus un karietes.

Termins ferje ir izplatījies no Skandināvijas, jo mūsdienās to lieto angļu valodā kā vārdu ferry. Norvēģijā cilvēki joprojām saka ferje.

Skipsbåt

  Skipsbåt bija mazas laivas, kuras tika vilktas aiz lielākiem kuģiem. Sakarībā ar šo to arī sauca skandināvu valodā par eptirbátir – aizmugures laiva. Citreiz to apgāza un nolika uz klāja – lielākiem tirdzniecības kuģiem. Šīs laivas tika izmantotas kā transportlaivas starp mazākiem flotes kuģiem. Arheologi atraduši 3 šādas laivas Gokstad kuģī. 

Laivas

Laivas (peldlīdzekļi īsāki par 15m)

  Laiva Holmrygr, lielākā, kas atrasta uz Gokstad kuģa klāja. (Rekonstrukcija)

  Turīgākajiem peldlīdzekļi bija kuģi, kamēr laivas bija visizplatītākie pārvietošanās līdzekļi parastiem ļaudīm. Tas atspoguļojas arheoloģiskajos izrakumos Ziemeļeiropā, kuros kuģi atrasti tikai daži, bet laivas daudzreiz vairāk. Kā jau tekstā pieminējām, 3 laivas tika atrastas uz Gokstad kuģa vien. Lielākā laiva bija ap 9,75m gara, mazākā ap 6,5m. 

Snekkja

Snekke (snekkja)

  „Snekke” kuģis tika izmantots gan karam, gan ilgākiem ceļojumiem. Snekke lielākoties kotējās gan kā kuģa komandas pārvedātājs, gan kā karakuģis. Tipiskam Snekkja garums bija 56 pēdas, platums sasniedza 8 – 10 pēdas un iegrime no 1 – 1,5 pēdām. Šie kuģi spēja pārvest 41 cilvēku (40 jūrnieki, 1 stūrmanis). Snekkja bija viens no vispazīstamākajiem vikingu karakuģiem. Šie kuģi tika veidoti priekš dziļiem fjordiem un Atlantijas laikapstākļiem. Snekke kuģi pēc nosaukuma zināmi Skandināvijā un pat vietām Baltijas jūrā. 

Karfi

Karv (karfi)

Karv būtībā bija mazāks nekā „garie kuģi”. Parasti tie tika aprīkoti no 13 līdz 16 airu pāriem. Tie varēja būt ļoti universāli, izmantojami gan kā tirdzniecības kuģi, gan karakuģi.

Piemēri būtu Gokstad un Oseberg kuģi, kas ideāli attiecināmi uz šo klasi. 

Byrding

Byrding

  Kuģis byrding bija paredzēts visādu labumu vedāšanai gar krastu. Varēja kuģot arī nedaudz tālāk ,piemēram, Īslandi. To izmēri parasti bija no 10 – 15 rūmēm, tātad nedaudz mazāks nekā karv. Šos kuģūs izmantoja arī kā preču pievadātājus jūras spēkiem. Būvējot kuģu replikas, šis tips pierāda, ka tas ir bijis ātrburātājs.

Vārdam „byrding” ir liela saistība ar norvēģu terminu "-børing", kas tulkojāš kā „nav garlaicīgs”. 

Knórr

Knarr (knórr)

  Jūrā ejošs tirdzniecības kuģis (ar kuru vikingi atklāja Grenlandi un Somiju).

Knarr bija relatīvi apaļš korpuss ar mazāk pāru airiem kā „garajiem kuģiem”. Airi tika novietoti tuvāk katra aira beigām, atstājot vietu kuģa vidusdaļā priekš kravas. Knarr tika būvēts priekš labas manevrētspējas, lielas kravas ietilpības un labām kuģošanas iespējām tālu no krasta. Skuldalev – kuģa vraks tika atrasts Roskile fjordā, Dānijā, tas piederēja pie Knarr. Bija saglabājies tā priekšgals, kravas telpa vidusdaļā, kā arī kuģa aizmugure. Tas pierādīja cik kuģis lieliski tika veidots, radīts, lai izturētu smagas vētras. Kuģis bija lielisks piemērs, tiem Knarriem kuri tika izmantoti tirdzniecības ceļojumiem Skandināvijā un tālāk ziemeļeiropā.

Interesanti knarr kuģa paveidi bija „Greenlandknarr” (Greenland) un „Vinlandsknarr”(New Foundland), kuriem bija ap 35 rūmēm.