Leidangs bija Skandināvu un Dāņu vikingu aizsardzības tipa kuģis, kuri tika
būvēti 10. gadsimta otrajā pusē. Nekādu leidang tipu kuģu līdz šim nav atrasti,
toties vadoties pēc sāgām un agrajiem Skandināmu likumiem zinām, ka šiem kuģiem
bija 20 pāru airu. Kūgi tieši ar šādiem izmēriem tika saukti par „tjuesesse” („Tjue”
– divdesmit, „sesse” – vietu) senajās Skandināvu sāgās. Ar katru airu airēja divi vīri un kopā kuģa komandā bija ap 90
vīru. Šie kuģi ,visticamāk, tika būvēti gan, lai sasniegtu lielu ātrumu, gan,
lai varētu iekraut samērā lielas kravas. Šim kuģim bija nepieciešamība
ietilpināt pārtiku un aprīkojumu kuģa komandai priekš veseliem diviem mēnešiem.
Kuģa priekšgals un pakaļgals pēc formas bija spici, bet parasti bez pūķa galvām
kā citiem kuģiem. Kuģis zīmējumā ir 31,5 metrus garš, un bura ap 110
kvadrātmetru liela. Kuģa masta augstums lielākoties bija pieticīgs, sakarā ar
veco likumu, ka kuģa komandai bija iespēja jebkurā laikā nolaist mastu un
nolikt to kuģa aizmugurē. Zemākajai buras malai drošības dēļ vajadzēja būt
dažus metru virs klāja. Citādi, ja bura būtu lielāka, tā radītu lielāku slodzi
uz masta augšdaļu. To būtu arī ļoti grūti vilkt, tādēļ kuģa bura labāk būtu
mazāka nekā lielāka. Leidang kuģis tika aprīkots arī ar vairogiem, un airiem,
kas šajā attēlā nav redzams.
