Garie kuģi – kara kuģi (no angļu val. – „longships”)
Garie kuģi attīecīgi bija daudz garāki, lielāki un ar tievāku korpusu, un ar 20 vai pat vairāk pāru airiem. Šiem kuģiem bija speciāli izstrādāts augstums un platums, kas ūdenī sasniedza pašu minimālo pretestību, tādējādi tas sasniedza lielu kuģošanas ātrumu. Šo kuģu priekšrocība bija tāda, ka tie varēja pārvest lielu skaitu karotāju, trūkums – relatīvi mazu kravu. Lielākie zināmie „garie kuģi” garumā sasniedza 50 metrus un pārvest varēja no 200 līdz 300 karotāju. Šie kuģi bija specializēti karakuģi.
Pagaidām, nav skaidrs kad tika uzbūvēti pirmie „garie kuģi” , bet atsauces uz tiem senajās Skandināvju sāgās un datējumi no arheologu kuģu atradumiem vēsta, ka tie tika būvēti ap 10. gadsimtu. Pēc 13.g.s. dāņu un norvēģu karaļvalstis kļuva salīdzinoši vājākas, līdz ar to dārgie „garie kuģi” izzuda no vēstures.
Saskaņā ar norvēģu juras vēsturniekiem „garie kuģi” (longships) var tikt iedalīti sīkākās kategorijās :
Parasti „garie kuģi”
No 20 – 25 sekcijām (rūmēm), 40 – 50 airu. Iespējams, ka kuģi ar 25 rūmēm bija vislabāk piemēroti karakuģiem.
Lielie „garie kuģi”
No 30 – 37 rūmēm un 60 – 74 airiem.
